Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai
Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam – glikozes nokļūšanai no asinīm šūnas, nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera ß (beta) šūnas. Insulīns palīdz ar uzturu uzņemtajai enerģijai – glikozei nokļūt šūnās. Bez insulīna glikoze paliek asinīs.
Ik dienas nepieciešams aptuveni 0,3-0,5 vienības insulīna un svara kilogramu. Apmēram puse no nepieciešamā daudzuma izdalās nepārtraukti visu diennakti, lai nodrošinatu šūnas ar enerģiju starp ēdienreizēm un naktī. Pēc ēšanas īslaicīgi izdalās pārējais, lai papildinātu organisma enerģijas rezerves aknās un muskuļos.
Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (insulīna deficīts) vai organisms nespēj insulīnu efektivi izmantot (insulīna rezistence, skat. Prof. A.Helda rakstu Saule Nr. 1)
