IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VESELĪBAS APRŪPI
(cilvēktiesību deklarācijas 25. paragrāfs)
Slimojot ar cukura diabētu, svarīga nepieciešamība ir:
- iespējami bieži noteikt cukura daudzumu asinīs un/vai urīnā;
- insulīns, lai regulētu cukura daudzumu asinīs;
- iespēja saņemt piemērotas uztura un fiziskās aktivitātes rekomendācijas;
- regulāras veselības pārbaudes, lai izvairītos no komplikāciju (aklums, nieru nepietiekamība, amputācijas) attīstības;
- informācija par jaunākajiem sasniegumiem cukura diabēta ārstēšanā;
IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ IZGLĪTĪBU
(cilvēktiesību deklarācijas 26. paragrāfs)
Lai savlaicīgi atklātu cukura diabētu, ikvienam jāzina, kas ir cukurslimība, kādi ir tās pirmie simptomi un riska faktori. Ikvienam ir tiesības uz apmācību un izglītošanos, jo :
- uzlabojot profesionālo izglītību, speciālisti savlaicīgāk spēj diagnosticēt slimību, bet tos, kuriem jau ir diabēts, labāk apmācīs un izglītos par pašaprūpes un paškontroles iespējām;
- cilvēkiem ar cukura diabētu un viņu ģimenes locekļiem nepieciešams valsts atbalsts, lai atbrīvotos no papildus izdevumiem diabēta aprūpei;
- sabiedrības izpratne par cukura diabētu un problēmām, ko šī slimība rada, novērš cukurslimnieku diskrimināciju sabiedrībā;
IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ DARBU
(cilvēktiesību deklarācijas 23. paragrāfs)
Vienlīdzīgas tiesības uz darbu slimojot ar cukura diabētu:
- darba spējas nosaka kvalifikācija un personība;
- cilvēks ar atbilstoši ārstētu cukura diabētu var dzīvot normālu, aktīvu dzīvi bez ierobežojumiem;
- cukura diabēts nav lipīga slimība, tāpēc darba vietā nav bīstami strādāt blakus cukura diabēta slimniekam.
